Saeimas komisija atbalsta Margaritas iniciatīvu
Ar šo iniciatīvu es vēlos panākt, lai Izglītības ministrija (IZM), plānojot un ieviešot skolu reformu, nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās, bet saprot, ka aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku nākotne.
Tāpēc aicinu atmest pašlaik kā vadošo paredzēto kvantitatīvo kritēriju par lauku vidusskolu tīkla blīvumu ar 50 kilometriem starp vidusskolām jeb ne vairāk kā 25 km no skolēna dzīvesvietas līdz skolai un likumdošanā noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rādītājiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu. Jo izglītības sistēmā runa tomēr ir, vai tai vismaz vajadzētu būt, par sekmēm, par izglītības kvalitāti, par skolotājiem un bērniem, nevis par kilometriem. Ja vidusskola pierāda savas izglītības kvalitāti, tad mums kopā kā sabiedrībai un valstij savu bērnu, ģimeņu un maksimāli pieejamas izglītības dēļ ir jādod iespēja šādai vidusskolai būt. Jānorāda, ka pašreizējā regulējumā – Ministru kabineta noteikumos Nr. 583 (skat. https://likumi.lv) – skolai ir paredzēta virkne kvalitatīvo kritēriju, lai tā atbilstu vidusskolas statusam. Savukārt šīs iniciatīvas tapšanas laikā jaunākajā pieejamajā IZM plānā (skat. pielikumu; datums – 04.08.2023.) kvalitatīvo kritēriju vidusskolas statusa noteikšanai praktiski nav. Ir definēti kvalitatīvie kritēriji izglītības kvalitātes nodrošināšanai (5. lpp.), bet tas ir kaut kas cits.
Iznākumā mēs nodrošināsim cilvēcīgu reformu savā izglītības sistēmā, kuras centrā ir cilvēki un to spējas – reālas sekmes, kurās tiek balstītas arī iespējas katrai atsevišķajai vidusskolai būt.