Bijām Mērsraga vidusskolā
Tomēr interesanti likās, ka šajā skolā nekad nav bijis vairāk vidusskolēnu un tas nekad nav bijis jautājums par skolas statusa maiņu. Arī vienmēr piesauktā izglītības kvalitāte skolā ir augstā līmenī. Ne tikai skola, skolotāji un skolēni šajā skolā ir uz viena viļņa, bet viss ciems ir par savas skolas statusa saglabāšanu.
Skolā bija arī izstāde veltīta skolas statusa saglabāšanai.
Bijām Priekules vidusskolā
Šī skola parāda to, ka vienīgais iemesls to slēgt ir jaunā finansēšanas kārtība, jo tik daudz piesauktie kvalitātes un labas izglītības kritēriji šeit ir augstā līmenī. Tomēr jautājums - būt vai nebūt paliek.
Tomēr interesanti ir fakts, ka šeit reiz ir bijušas pat skolas kopmītnes, kuras nu pārdotas privātpersonai. Šai skolā savu izglītību ir apguvuši pat policisti, kuru apmācībām tik daudz ir ieguldīts tieši sporta infrastruktūrā. Un sports, šeit ir augstā līmenī, tomēr skolu plāno pārveidot par pamatskolu.
Tas ko mēs ieteiktu pašvaldībai izvērtēt vai tieši šī skola no tuvējām vidusskolām nebūtu jāattīsta par vidusskolu ar kādu no piedāvātajiem groziem - piemēram, sporta ievirze.
Lai izdodas saglabāt skolas statusu un dzīvība šai skolā lai nerimst.
Bijām Zirņu skolā
Visgrūtāk skolai un tās kolektīvam iet ar vietējo iedzīvotāju uztveri, kuri uzskata, ka šobrīd šī ir nevis skola, bet palīgskola.
Ir izveidojušās 3 nometnes - vecāki, kuri vēlās saglabāt skolu, skolas personāls un vietējie iedzīvotāji. Kāpēc vecāki un vietējie iedzīvotāji nav viens un tas pats? Tas tāpēc, ka uz skolu apmēram 60 skolēnus ved no Saldus pilsētas.
Skolas liktenis ir izlemts, to 2024. gada 1. septembrī vairs neatvērs.
Bijām Lutriņu pamatskolā
Šobrīd skolai būt vai nebūt jautājums, kā visur ir tieši bērnu skaitā, kā to risināt vai mainīt atbildes nav. Tomēr aktīvie vecāki tic un cer, ka skola netiks slēgta.
Kā mums gāja Ķīpsalas izstāžu zālē
Kas notiktu, ja skolēnus pārvietotu?
Ja E. Kanaviņa apgalvo, ka lauku skolēnus aizvedot uz pilsētu, tie kļūst gudrāki, jo skolas aprīkojums tos apmāca un skolotājs, kurš pat ļoti bieži ir no laukiem, gudri prot mācīt tikai pilsētas skolā (it īpaši Rīgā), tad man ir jautājums, ja pilsētas bērnus ar visiem skolotājiem vestu mācīties uz laukiem, tie kļūtu par muļķiem?
Manuprāt, šeit ir paņemts vienkāršākais ko var redzēt ar neapbruņotu aci - visvairāk slimnieku ir slimnīcā un viss labākie mācību rezultāti ir skolās, kurās tiek atlasīti mācīties motivēti skolēni un izvēlēti atlasīti pedagogi no sistēmas.
Šis secinājums ir apmēram tāds, ka noskaidrojām, ka visvairāk lietuviešu ir Lietuvā un visvairāk igauņu ir Igaunijā. Un virzām reformu, jo citus rādītājus mēs neskatām.
Vai katrs no mums nav dzirdējis šādu stāstu: deklarēju savu bērnu pie vecmammas, lai viņš varētu mācīties skolā blakus viņai :)
Viens ir skaidrs - reformai jātop ir izvērtējot realitāti nevis karti izmērot ar lineālu!
Skolu reformas gaita
- Zirņu pamatskolu slēdz;
- Pērses sākumskolu slēdz;
- Jaunjelgavas vidusskola kļūs par pamatskolu;
- Variņu pamatskolu slēgs;
- Jaunpils vidusskola kļūs par pamatskolu;
- Strūžānu pamatskolu slēdz;
- Sesavas pamatskolu slēdz;
- Priežmalas pamatskolu slēdz;
- Rāmuļu pamatskolu plāno slēgt;
- Kolkas sākumskolu slēdz;
- Kalnu vidusskola kļūs par pamatskolu.
Tas ko šodien gribās tomēr skaļi kliegt un dzirdēt skaidras atbildes, kāpēc plāno slēgt skolas ar ļoti labi attīstītu, uzturētu infrastruktūru, skolas, kuras piemērotas izglītības apguvei slēdz un ved skolēnus uz sliktākas infrastruktūras skolām. Šajos gadījumos jau jāsāk kliegt par nesaimnieciskumu, par to, kāpēc gadiem ieguldīja miljonus un šobrīd plāno attīstīt citu skolu, kurā visa šī nav.
Uz kādiem lēmumiem balstās reformas, ja saimnieciskums, loģika, transports, ceļi, apdzīvotība un citi rādītāji tiek skatīti tikai selektīvi un lēmumus pieņem, pamatot nespēj.
Tiekamies izstādē "Skola 2024"
Meklējiet mūs mūsu komandu jaunajos apdrukātajos apģērbos ar mūsu logo!
Uzvelc jaku ar mūsu logo un atbalsti lauku skolas
Aicinām ar šiem apdrukātajiem apģērbiem pievienoties visās mūsu akcijās un atbalstīt mazās lauku skolas.